Kapu vēsture

Jaunie Ebreju kapi tika izveidoti XX gadsimta 20.gadu vidū, pārņemot jau aizpildīto Veco kapu funkcijas. Projekta autors bija slavenais ebreju arhitekts Pauls Mandeļštams. Pēc viņa projekta tika izveidots kapu plānojums, uzbūvēts apžogojums un zāle sēru ceremonijām, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

1934.gada maijā centrālā alejā tika atklāts piemineklis 37 ebreju karavīriem un virsniekiem, kas krita kaujā par Latvijas neatkarīgu 1918.−1920.gadā.

1941.gada jūlijā nacisti nodedzināja sēru ceremoniju zāli kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Pēc Otrā pasaules kara izdzīvojušie Holokaustā un atgriezušies Rīgā ebreji atjaunoja kapu saglabājušās celtnes.

1964.gadā padomju vara pieņēma lēmumu atvērt kapus brīvai Rīgas iedzīvotāju apbedīšanai, neatkarīgi no viņu nacionalitātes, bet pašus kapus pārdēvēt par Šmerļa kapiem.

1990.gada vasarā Rīgas Ebreju kopiena kapos uzstādīja piemiņas akmeni Žanim Lipke un viņa sievai Johannai, kas nacistu okupācijas laikā izglāba vairāk nekā piecdesmit ebrejus.

Kapos ir apglabāti filologs Naums Pereferkovičs, mākslinieki Mihails Jo un Haims Risins, filozofs Maks Šatcs−Anins, komponisti Oskars Stroks un Vladimirs Hvoiņickis, rakstnieks Marks Razumnijs, šahists Mihails Tāls, akadēmiķis Jūlijs Anšelevičs un citi pazīstami cilvēki.

Kapos arī pārapbedīti Holokausta upuri no Eglaines un Dobeles, atrodas memoriāls vācu ebrejiem, kurus Rīgā nogalināja vācu nacisti un citas piemiņas zīmes.

Šobrīd kapi atkal ir Ebreju. Kapu kopplatība – 93 tūkst. m2, apbedījumu skaits apmēram 22,5 tūkstoši.

Kapsētas apmeklējuma noteikumi

Koanim (to pēctečiem, kuri kalpoja dievnamā) aizliegts apmeklēt kapus.

Saskaņā ar Ebreju likumu, nav pieņemts nolikt ziedus vai vainagus uz kapa. Ziedi, kas nolikti uz kapa, bet jo vairāk zārkā, − upurēšanas senču gariem pagānisma ieražu paliekas, kas aizliegtas ebrejiem. Ja kļūdas dēļ ziedi jau atnesti, tos var nolikt pie kapa bez ceremonijām un ieražām. Pieejot pie kapa, kreiso roku liek uz kapakmens. Nav pieņemts apmeklēt kapavietu divas reizes kapu vienas apmeklēšanas laikā.

Kapavietas apmeklēšana – piemiņas un cieņas artava mirušam. Ir dienas, kurās tradīcijas īpaši nosaka kapavietas apmeklēšanu. Un ir dienas, kad no kapavietas apmeklēšanas nepieciešams atturēties.

Dienas, kad tradīcija nosaka apmeklēt kapavietu:

• Septītajā dienā pēc bērēm.
• Trīsdesmitajā dienā pēc bērēm.
• Jorcait – nāves gadadienā pēc Ebreju kalendāra (pirmajā gadā pēc nāves atzīmē bēru gadadienu nevis nāves).

Aprēķināt nāves dienu pēc Ebreju kalendāra Jūs varat šeit.

Šajās dienās nāk uz kapiem, lasa psalmus un lūgšanas, pasniedz ziedojumu. Ja šīs dienas iekrīt sestdienā vai svētkos, tad kapavietu apmeklē nākamā dienā.

Dienas, kad nav pieņemts apmeklēt kapus

Nevajag apmeklēt kapus tajās dienās, kad nelasa grēku nožēlošanas lūgšanu Tahanun, bet tieši:

• sestdienās un svētkos
• Purim – adar mēneša 14. un 15.datumā kā arī (izņemot tos gadījumus, kad šajās dienās iekrīt Jorcait)
• Nīsāna visa mēneša garumā
• Pesach sheni – ijara mēneša 14.datumā
• Lag ba−omer
• Sīvāna mēnesī – no jaunmēness līdz divpadsmitajam datumam
• abs mēneša devītajā datumā
• abs mēneša piecpadsmitajā datumā
• no Jom−Kipura līdz tišri mēneša beigām
• Hanukā
• Tu−bi−švat – Švat mēneša piecpadsmitajā datumā
• Purim−katan (pirmā adara mēneša 14. un 15.datumā garajā gadā)
• Roš−hodeš (jaunmēness).

Pārējās dienās kapavietas apmeklējums nav reglamentēts. Kapavietu apmeklē, sekojot sirds aicinājumam.

Ikvienam, kurš redz ebreju kapus pēc 30 dienām vai ilgāk, ir jānoskaita atbilstošā svētība. 

Atkarībā no tradīcijas šai svētībai ir vairākas variācijas. Tāpēc ieteicams to izrunāt saskaņā ar lūgšanu grāmatu (siduru). Šo svētību nevajadzētu skaitīt vienam kapam, kurā ir apglabāts tikai viens cilvēks, jo tā ir adresēta mirušajiem daudzskaitlī.

Kapsētas paražas aizliedz vieglprātīgu uzvedību, ēšanu un dzeršanu, kā arī atslodzi. Tāpat aizliegts staigāt tieši apbedījuma vietā, ņemt zāli no kapsētas, sēdēt uz kapa un uz tās balstīties.

Pēc kapsētas apmeklējuma ir jānomazgā rokas. Ir pieņemts laistīt katru roku trīs reizes pēc kārtas.

 

Aizlūguma tradīcijas un mirušā piemiņas lūgšanas

Kadiš

Vienpadsmit mēnešu laikā pēc vecāku bērēm (un jebkura nomiruša ebreja, ja neviens cits nav, kas to izdara) lasa Kadiš Jatom – bāreņa Kadiš. To lasa katru no trīs ikdienas lūgšanām laikā. Kadiš lasa stāvus, tikai minjana klātbūtnē, lūgšanas beigās vai pēc psalmu lasīšanas. Ja nav iespējas lasīt Kadiš Jatom patstāvīgi, var pasūtīt šīs lūgšanas lasīšanu Sinagogā.

Jorcait – nāves gadadiena

Jorcait atzīmē pēc Ebreju kalendāra. Pirmajā Jorcait gadā atzīmē bēru gadadienu, nevis nāves. Šajā dienā pieņemts nākt uz kapiem. Iepriekšējā vakarā pirms Jorcait iededz sveci vai eļļas gaismekli. Speciāli šim mērķim iedegts elektriskais gaismeklis arī atļauts, ja nav iespējas iedegt sveci vai eļļas gaismekli. Svecei vai gaismeklim jādeg diennakti – līdz nākamajam vakaram (līdz zvaigžņu parādīšanās). Lasa Kadiš un izvēlētos psalmus. Vīriešiem šajā dienā vēlams veikt sabiedriskās lūgšanas. Šajā dienā pieņemts pasniegt cdaku (ziedojumu), lai tā būtu ieskaitīta nomirušā nopelnos. Jorcait nerīko nekādas izklaides.

Izkors – lūgšana aizlūguma dienās

Četras reizes gadā: pēdējā svētku Pesach dienā, Šavuot (diasporā – šo svētku otrā dienā), Jom−Kipur un Šmini−Aceret pēc Toras vīstokļa lasīšanas izsaka lūgšanu par mirušā dvēseli – Izkor. Šo lūgšanu obligāti jālasa sinagogā rīta svētku lūgšanas laikā, jo Izkor lasa Toras vīstokļa klātbūtnē. Lūgšanas tekstā esošā solījuma neizpildīšana, ziedot naudu labdarības mērķiem, tai atņem jēgu. Tiem, kuriem ir dzīvi abi vecāki, atstāj zāli Izkor lasīšanas laikā. Pirmā gada laikā sērojošie paši nelasa Izkor, taču zāli neatstāj. Lasot Izkor lūgšanu pieņemts pieminēt mirušā mātes vārdu, bet ja tas nav zināms, piemin tēva vārdu.

«Kadiš Jatom» lasīšanas likumi

Īstā lūgšana, kuru lasa bārenis ir «Kadiš Jatom»

Kas lasa

Pienākums lasīt «Kadiš Jatom» ir nomirušā dēliem. Ja mirušajam bija vairāki dēli, viņiem visiem jālasa Kadiš. Bet, ja viens no viņiem kaut kādu iemeslu dēļ to nevar darīt, bet citi lasa, tas ir pietiekami. Nepilngadīgs dēls, ja viņš to var izdarīt, arī var lasīt «Kadiš». Ja mirušajam (vai mirušai) nav dēla, «Kadiš» lasa tuvākais radinieks – piemēram, brālis. Ja mirst sieva – lasa vīrs. Ja nav radinieki vai viņi kaut kādu iemeslu dēļ nevar lasīt «Kadiš», tad to uzdod svešam cilvēkam par atalgojumu. Ja dēls vai tuvs radinieks nevar lasīt «Kadiš» katru dienu un ir uzdevis to lasīt kādam citam, viņam tomēr ir jāpacenšas, kad ir tāda iespēja, lasīt lūgšanu pašam.

Kā lasa

«Kadiš» lasa tikai minjanā (tā ir lūgšanu sapulce ne mazāka kā desmit ebreji vecākiem par 13 gadiem). «Kadiš» izrunā stāvus, iztaisnojoties ar kopā saliktām kājām. «Kadiš» izrunā pietiekami skaļi, lai visi klātesošie varētu sadzirdēt un atbildēt «Āmen». Ja lūgšanā piedalās tikai daži cilvēki, kuriem pienākums lasīt «Kadiš», pieņemts lasīt «Kadiš Jatom» vienlaicīgi.

Kas jādara tiem, kas klausās «Kadiš»

Tiem, kas klausās «Kadiš» ir jāatbild «āmen» katra teikuma beigās un «Āmen», jegei šmei raba…» («Āmen, lai Viņa diženais vārds svētīts…») vidū, ieguldot šajos vārdos visus dvēseles spēkus. Mūsu gudrie saka, ka atbildošais «āmen, jeei šmei…» ar visu spēku, uz kuru spējīga viņa dvēsele, liek apklust visiem saviem apvainotajiem Debesu tiesā un atceļ pašu sūrāko spriedumu, kas pasludināts viņam Debesīs.

 

Vietnes lietošanas noteikumi un pakalpojumu sniegšanas nosacījumi

Šī vietne, kā arī visi materiāli, kas atrodami vietnē, ir Latvijas Ebreju kopienu Padomes īpašums.

Vietni administrē un pakalpojumus sniedz ebreju apbedīšanas iestāde "Hevra Kadišo".

Visa informācija, kas izvietota vietnē www.smerli.lv, ieskaitot rakstus, tekstus, fotoattēlus, videomateriālus, audioierakstus, ilustrācijas, logotipu, vietnes dizainu, kā arī izvēle, izkārtojums un sistematizācija ir intelektuālā īpašuma objekts un tiek aizsargāts saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu par intelektuālā īpašuma aizsardzību.

Kopēšana (tajā skaitā ieraksts uz informācijas nesēja), atveidošana (ieskaitot atveidošanu uz Interneta tīkla mezgliem jebkuriem mērķiem, ieskaitot aplūkošanu), pārstrādāšana, izplatīšana, aiznešana līdz vispārējai informēšanai caur Interneta tīklu, savādāka Vietnes rakstu un citu materiālu izmantošana jebkurā veidā bez tiesību ieguvēja rakstiskas atļaujas ir aizliegta un rada atbildību, kas paredzēta Latvijas Republikas likumdošanā par intelektuālā īpašuma aizsardzību.

Izmantojot šo vietni, apmeklētājs automātiski piekrīt zemāk izklāstītiem noteikumiem un apsolās tos izpildīt. Nepiekrišanas gadījumā ar zemāk aprakstītiem noteikumiem, apmeklētājam ir nekavējoties jāpārtrauc šī vietnes izmantošana.